Vasarā elektroauto lietošana ir vienkārša un paredzama. Ziemā — ne tik ļoti. Tādēļ ikvienam, kas tikko sācis lietot elektroauto vai plāno to iegādāties, būtu īpaši jāpievērš uzmanība tam, kā mainās auto uzvedība, kad gaisa temperatūra nokrītas zem nulles. Lai parādītu patieso ainu, veicu nelielu eksperimentu, ar kura rezultātiem vēlos dalīties.
Eksperimenta nosacījumi
Izvēlējos dienu, par kuru tika izziņota īpaša piesardzība zemās temperatūras dēļ — 2026. gada 31. janvāra rītu. Nosacījumi:
- Auto: VW ID.3 (58 kWh akumulators)
- Sākuma temperatūra: -23,5 °C
- Sākuma uzlāde: 90%
- Auto netika iepriekš uzsildīts — stāvēja pagalmā bez aktīvas uzlādes
- Logus neskrāpēju — gaidīju, kamēr tie atkūst (uzsildīšanas patēriņš ierēķināts kopējā)
Lai tests nebūtu pārāk laikietilpīgs, bet dotu pietiekami daudz datu, izvēlējos maršrutu no Jelgavas uz Saulkrastiem — 98 km turp un 92 km atpakaļ. Kopā 190 km. Pie reizes varēju apskatīt, kā jūra izskatās tādā salā.
Svarīgi: Novērojumi attiecas uz VW ID.3 un, visticamāk, arī citiem VW ID sērijas auto. Citu ražotāju auto sildīšanas principi var atšķirties.
Dati iegūti no VW ID.3 informācijas paneļa un OBD2 adaptera ar Car Scanner lietotni.
Salona sildīšana
Pirmās 15 minūtes sildīju auto salonu un kausēju ledu. Kā jau minēju, ledu neskrāpēju, bet atļauju tam nokust. Ja skrāpētu, varētu izbraukt agrāk un tādā veidā samazināt patēriņu. Salona uzsildīšana notiek ar ~6 kW jaudu. Tātad 15 minūtes iztērē aptuveni 1,5 kWh. Manam auto tie būtu aptuveni 2,8% no uzlādes. Lai pavisam uzsildītu salonu vajag vairāk par 15 minūtēm. Bet to var darīt braucot, jo logi jau ir pietiekoši atkusuši.
Akumulatora sildīšana: svarīga nianse
Esmu dzirdējis maldīgus uzskatus, ka akumulators tiek sildīts tiklīdz iekāp auto un sāc sildīt salonu. Bet tā nav. Akumulatoru sāk sildīt tikai tad, kad esi kustībā. Vēl precīzāk būtu teikt, ka tad, kad auto ir ielikts “Drive” režīmā. Ja apstājies un aktivizē “Parking”, akumulatora uzsildīšana tiek pārtraukta. Kad vienlaicīgi ar pilnu jaudu tiek sildīts salons un tiek sildīts akumulators, kopējā jauda, kas tiek tērēta uzsildīšanai pieaug līdz ~11.5 kW . Tātad katras 5 minūtes, kas pavadītas šajā fāzē iztērē aptuveni 1 kWh (~ 1,9% no mana auto akumulatora). Akumulatoru silda tik ilgi, līdz tā temperatūra sasniedz pāris grādus virs nulles. Kad akumulators un salons uzsilis, salona temperatūras uzturēšanai tiek tērēti ~ 2kW. Šajā aukstajā naktī, lai gan gaiss atdzisa līdz -23,5 grādiem, akumulators bija atdzisis tikai līdz -15 grādiem.
Grafikā redzams, ka sākotnēji silda tikai salonu — akumulatora temperatūra nemainījās. Tad, sākot braukt, temperatūra strauji pieauga.
Pastaigai gar jūru veltījām nedaudz vairāk par stundu. Pa to laiku akumulators atdzisa par ~4 grādiem — no +3 °C atpakaļ līdz -1 °C. Tas parāda, cik ātri siltums zūd, kad auto stāv aukstumā. Grafikā redzamais temperatūras kāpums uz 20 grādiem ir auto uzlādes efekts.
Patēriņa “hokeja nūjas” efekts
Šis ir vissvarīgākais grafiks, ko vajadzētu redzēt ikvienam EV lietotājam ziemā.
Rezultāts izskatās kā hokeja nūja: milzīgs vidējais patēriņš sākumā, kas pakāpeniski samazinās. Ja ikdienā veic īsas distances (5–10 km), sildīšanas dēļ kopējais patēriņš ir ārkārtīgi liels. Jo garāku distanci brauc, jo sildīšanas ietekme mazāka. 90 kWh sākumā un 24,5 kWh brauciena beigās ir ļoti būtiska amplitūda.
Braucot atpakaļ atšķirība nav tik būtiska, bet tāpat mazai distancei ir pīķis. Ja uzmanīgi vērosi grafiku, pamanīsi, ka nedaudz pēc 40 km ir neliels patēriņa pieaugums. Tas tādēļ, ka pirms tā notika auto uzlāde. Un tipiski pēc uzlādes beigām, pirmajos kilometros patēriņš pieaug, bet pēc tam samazinās.
Braucienā atpakaļ vidējais patēriņš bija 19,5 kWh uz 100 km. Ja auto nebūtu ticis lādēts, pieņemu, ka patēriņš būtu bijis ap 20 kWh, jo pēdējais datu punkts pirms uzlādes saka 20,5 kWh.
Ja skatāmies tikai posmu no uzlādes līdz Jelgavai, tie bija 55 km un tajos vidējais patēriņš bija 18,4 kWh uz 100 km.
SOC (uzlādes %) – neuzticies akli
Ja runājam par akumulatora %, kas tika iztērēti:
- 98 km braucienā turp (ar visu auto sildīšanu) iztērēja ~ 49%;
- 92 km brauciens atpakaļ ~ 37%.
Kādēļ “aptuveni” ? Jo % nav ļoti uzticams mērīšanas veids. Tie mēdz pazust/uzrasties nelineāri. Piemēram, pabeidzu pirmo brauciena daļu ar 41%. Bet pirmajos metros otrā brauciena sākumā bija jau 39%. Citreiz esmu novērojis, ka varu atstāt auto ar, piemēram, 30%, bet atnākot uz to atpakaļ ir 31%. Procenti noder aptuvenam ātrajam novērtējumam, bet ļoti paļauties uz tiem nevajadzētu.
Par uzlādi aukstumā
Braucienā atpakaļ veicu īsu uzlādi pie Enefit 47 kW lādētāja. 19 minūšu laikā akumulators tika papildināts par 16%.
Kādēļ tik maz? Trīs iemesli:
- Auksts akumulators = zema uzlādes jauda. Kamēr akumulators ir ap 0 °C, tas uzņem strāvu lēni.
- Lādētāja uzvedība. Enefit 47 kW lādētāji parasti sāk piesardzīgi un jaudu palielina pakāpeniski.
- Daļa no uzlādes jaudas tiek tērēta akumulatora sildīšanai, nevis nonāk tajā.
Sasniedzot galamērķi akumulatora atlikums bija 20% un varētu domāt, ka būtu varējis izlaist uzlādi. Bet tā gluži nav. Lai gan vasarā es mēdzu atļauties sasniegt galamērķi pat ar 2%, ziemā to noteikti neiesaku.
Ja akumulators ir auksts, neiesaku to turēt zem 20%. Ja daudz maz uzsilis, tad neturēt zem 10%. Īpaši, ja ir jābrauc pa šoseju. Kad akumulators ir atdzisis, tas pie zemiem % var kļūt neprognozējams. Turklāt pašam akumulatoram nav veselīgi, ja to aukstu nodzen līdz zemam līmenim. Pat vasarā tas nav īpaši veselīgi, bet šad un tad var, un nekas traks nenotiks.
Pirmajās ziemās, kad vēl auto lietošanu tikai apguvu, biju iepazinies gan ar “dzelteno bruņurupuci”, gan “sarkano bruņurupuci”. Tie nāk ciemos tad, kad auto tiek stipri limitēta pieejamā jauda. Nav patīkama sajūta, un neiesaku tev tā riskēt. Labāk apvieno uzlādes pauzes ar kaut ko lietderīgu. Šajā braucienā uzlādi veicu tikai tik ilgi, lai uz brīdi ieskrietu veikalā nopirkt pārtiku. Praktiska 20 minūšu pauze un varējām tikt līdz galam bez stresa.
Kopsavilkums
Arī lielos mīnusos ar elektroauto var braukt. Un jo lielāku distanci brauksi, jo mazāks būs vidējais patēriņš. Īsās distances sanāk ar ļoti, ļoti lielu patēriņu. To pats izjūtu, jo ikdienā no rītiem braucu tikai 5-10km, lai bērnus izvadātu pa skolām. Šajos braucienos patēriņš nav iepriecinošs. To var labi redzēt apskatot mana auto vidējo patēriņu gada griezumā.
Janvāris īpaši izceļas. Un līdz ar to izmaksas, salīdzinot ar vasaru, ir krietni pieaugušas. Dati šajā grafikā iekļauj patēriņu ar visiem zudumiem – uzlādes zudumi, sildīšana, dzesēšana.
Kā situāciju uzlabot
Situācija krietni uzlabojas, ja auto var turēt garāžā vai ja mājās pieejama uzlāde. Tad var saskaņot uzlādes un uzsildīšanas grafiku ar plānoto izbraukšanas laiku — aizejot uz auto, tas jau būs silts un pilnībā uzlādēts. Sildīšanas enerģija nāk no rozetes, nevis akumulatora, tāpēc patēriņš braucienā būs tuvs vasaras līmenim.
Realitāte gan ir tāda, ka vairumam šādas iespējas nav. Viņiem īpaši jāpievērš uzmanība sildīšanas efektam un tam, kā tas ietekmē nobraucamo distanci.
Par akumulatora izmēru
Tā kā ziemā patēriņš ir liels, auto ar maziem akumulatoriem lietošanas ērtums ir apšaubāms. Lai ziemā varētu justies daudzmaz brīvi, iesaku auto ar vismaz ~50 kWh akumulatoru. Tas ir vidusceļš — ziemā vēl var izturēt, bet vasarā ir pavisam jauki.
Ar mazākiem akumulatoriem būs grūti. Īpaši, ja tos nevar lādēt mājās un jāpaļaujas tikai uz publisko uzlādi.
Vēl viens aspekts, kuru neapskatīju, ir pieejamās jaudas līmenis atkarībā no akumulatora temperatūras. T.i. ja akumulators ir auksts, nebūs pieejami visi zirdziņi, bet tikai daļa. Par to sīkāk nākamajā reizē. Šoreiz uzsvars bija par patēriņu.